Neskati vīru no cepures…. Septembris 4, 2008

Gandrīz mēnesi atpakaļ viesnīcā naudu lūgt ienāca kāds vīrs. Naudas lūdzēji ir diezgan regulāra parādība, bet parasti jau pēc sejas var redzēt, ka nauda vajadzīga alkoholam, nevis kam citam. Šoreiz pēc vīra sejas alkohola vajadzību īsti noteikt nevarēja. Vīrs bija diezgan izmisis, lūdza naudu autobusa biļetei, viņam bija diezgan tālu jābrauc uz kādu citu pilsētu. Mums palika viņa žēl, iedevām naudu. (Tas nekas, ka īstenībā pašiem makā pēdējie santīmi, bet naudu nevajag pie sevis pārāk cieši turēt).

Šeit arī stāstam varētu likt punktu, ja ne pārsteigums šorīt no rīta. Vīrs vakar vakarā atkal atnācis, pateicies par palīdzību un atstājis mums keksu. Mīļi

Kaķēna glābšanas operācija (papildināts) Augusts 29, 2008

Virtuves darbinieki no rīta pamanīja melnu un redzami sliktā stāvoklī esošu kaķēnu pie atkritumu urnām. Viņš nebija pārāk bailīgs, viņu pabaroja un vēlāk mums izdevās nabaga radībiņu noķert.

Viņš nepretojās un neizdvesa ne skaņas. Acis pūžņojošas, viena kāja tāda neriktīga. Tās ir problēmas, ko ātrumā pamanījām.

Tā kā visiem jau mājās suņi vai kaķi ir vai kāds cits iemesls, tad aizvedām viņu uz patversmi. Patversmes darbiniece smagi nopūtās ieraugot mūsu bēdu brāli (varbūt māsu). Kā parasti – ārstēs un 2 nedēļas meklēs saimnieku. Ja neatradīs, iemidzinās. Arī mēs meklēsim no savas puses.

JAUNUMI 04.09.2008: Nedēļas sākumā zvanījām uz patversmi un uzzinājām priecīgas ziņas – mūsu melno kaķēnu pie sevis paņēmusi patversmes vetārste, jo viņai nomiris vecais kaķis. Tā ka melnītim tikušas labas mājas un kārtīga aprūpe. Kārtējo reizi ir pierādījums – tomēr vērts palīdzēt arī situācijā, kad šķiet – tāpat nekāds labais iznākums nebūs.