Gandrīz mēnesi atpakaļ viesnīcā naudu lūgt ienāca kāds vīrs. Naudas lūdzēji ir diezgan regulāra parādība, bet parasti jau pēc sejas var redzēt, ka nauda vajadzīga alkoholam, nevis kam citam. Šoreiz pēc vīra sejas alkohola vajadzību īsti noteikt nevarēja. Vīrs bija diezgan izmisis, lūdza naudu autobusa biļetei, viņam bija diezgan tālu jābrauc uz kādu citu pilsētu. Mums palika viņa žēl, iedevām naudu. (Tas nekas, ka īstenībā pašiem makā pēdējie santīmi, bet naudu nevajag pie sevis pārāk cieši turēt).
Šeit arī stāstam varētu likt punktu, ja ne pārsteigums šorīt no rīta. Vīrs vakar vakarā atkal atnācis, pateicies par palīdzību un atstājis mums keksu. Mīļi 
